Tikai ūdens ir mūžīgs.
-Yun Son-Do-

Hidrolāti ir šķidri produkti, kas tiek iegūti, veicot augu ūdens vai tvaika destilāciju. Tie top
vienlaicīgi ar ēteriskajām eļļām, un ir pazīstami arī pēc nosaukuma ziedūdeņi, īpaši, ja tiek iegūti,
destilējot ziedus, piemēram, rozes vai apelsīnu ziediņus. Hidrolātu terapija ir daļa no augu
medicīnas un aromterapijas. Hidrolātos esošās aktīvās vielas nav identiskas ēteriskajām eļļām, jo
noteiktas augu sastāvdaļas ir hidrofīlas, kas nozīmē, ka tās izšķīst ūdenī. Šie auga elementi tiek
saglabāti hidrolātos, nevis ēteriskajās eļļās. Hidrolāti satur vairāk organisko skābju, kas bieži tiek
uzskatītas par pretiekaisuma līdzekļiem, kā arī citas šķīstošās augu izcelsmes vielas. Salīdzinošie
pētījumi starp hidrolātiem un to ēteriskajām eļļām ir parādījuši, ka daži ir ļoti līdzīgi ķīmiskajā
sastāvā, bet citi ir ļoti atšķirīgi. Tā kā hidrolātu gāzu hromotogrammu ir maz, augu aprakstos
norādītie ķīmijtipi attiecas uz ēteriskajām eļļām. Tomēr ožas līmenī mēs bieži varam noteikt
noteiktus komponentus hidrolātos, piemēram, 1,8 cineolu vai kamparu.
Destilācija visiem ražotājiem nenotiek vienādi. Destilācijas ilgums, tvaika spiediens, destilācijas
materiāls un, visbeidzot, auga un ūdens kvalitāte ir galvenie faktori, kas ietekmē hidrolātu kvalitāti,
kā arī to aktīvo sastāvdaļu koncentrāciju. Pats par sevi saprotams, ka ūdens, iespējams, ir viens no
svarīgākajiem kvalitātes faktoriem.
Aromātiskie ūdeņi ir zināmi daudzās kultūrās gadsimtiem ilgi. Ir grūti iedomāties Tuvo
Austrumu desertus bez rožu vai apelsīnu ziedu hidrolāta. Hidrolātus, kas Ķīnā pazīstami kā
ārstniecības ūdeņi, pēdējos gados ļoti veiksmīgi ir izmantojuši terapeiti, ārsti un naturopāti. Šie
panākumi lika ražotājiem piedāvāt plašāku šo smalko ūdeņu klāstu. Šodien mēs varam izmantot
lielo skaitu hidrolātu, kas ir pieejami starptautiski. Tāpat kā ar visām augu izcelsmes zālēm,
terapijas rezultāts ir atkarīgs no produkta kvalitātes. Hidrolāta uzglabāšanas laiks ir īsāks nekā
ēteriskajām eļļām. Diemžēl dažu piegādātāju hidrolāti satur konservantus, tāpat kā ēteriskās eļļas
tos var atšķaidīt ar spirtu vai emulgatoru. Šādiem viltotiem produktiem nav vajadzīgās kvalitātes
hidrolātu terapijas panākumiem.
Hidrolāti ir diezgan daudzpusīgi to lietošanā. To pH 5-6 padara tos īpaši piemērotus ādas
tonizēšanai, labsajūtai, mazuļu kopšanai, izmantošanai ēdienu receptēs un vienkārši, lai izbaudītu
sajūtas, ko to lietošana sniedz. Tomēr esmu ļoti pārliecināta, ka ir vēl daudz iespēju, kas nav pilnībā
izpētītas.
Destilētie ūdeņi, iespējams, pastāv jau 5000 gadus, iespējams, pat ilgāk. Viens no slavenākajiem
hidrolātiem, iespējams, ir rožūdens. 1975. gadā Pakistānā tika atklāta terakotas vāze, kas bija
aptuveni 3000 gadus veca un tika izmantota kā trauks rožūdenim. Senajā un mūsdienu vēsturē ir
daudz leģendu un attēlu, kas apraksta destilāciju. 20. gadsimtā interese par ēteriskajām eļļām
zināmā mērā aizstāja ziedu ūdeņu un hidrolātu izmantošanu, un daudzus gadus komerciālās
intereses trūkums ļāva destilācijas ūdeni vienkārši izliet. Tomēr daži hidrolāti, piemēram, rozes,
apelsīnu ziedu un lavandas, ir saglabājušies cauri gadsimtiem, un mūsdienās hidrolāti atkal ir
pilnībā atzīti dēļ to priekšrocībām un kļūst arvien populārāki.